top of page
Search

paēst.. citādi. Ekskluzīva piena atslaukšana


Tās ir bijušas vienas no patiesākajām skumjām dzīvē – brīdis, kad zaudēju īpašo tuvību ar bērnu – zīdīšanu. Atslaukt pienu – tas nav tas pats un nekad nebūs. Tik bieži man riebies pumpītis un viss process. Tik ļoti ir gribējies just bērniņu. Es varu tikai pateikt paldies, par pirmajām, lai arī ne vieglajām nedēļām, kurās varēju dēlu barot dabiski. Un tad sākt citu ceļu – ekskluzīvas piena atslaukšanas ceļu.


Piena maisījums acīmredzot ir līdzīgs alkoholam, arī pie to reklāmām ir brīdinājums – uzmanību, mātes piens ir labākais uzturs mazulim. Tā ir.


Esot 1% sieviešu, kuras nespēj barot bērnu ar krūti.

Nekad nesaki nekad, un domā, ko runā, tā varētu saukt manas mammas padomus man agrā jaunībā. Visas šīs nedēļas, kad atslaucu pienu dēlam, es nevarēju beigt domāt, vai tas notika manas izrunāšanās dēļ, neziņas, baiļu un spēcīgo emociju dēļ, vai tādēļ es nevarēju zīdīt? Vai arī tās tomēr ir pārspīlētas muļķības, un sevi nav jāvaino pie visa? Tomēr savu daļu atbildības es uzņēmos, un sākās mans ceļš, ko sauc – ekskluzīva piena atslaukšana.


Gastonam piecas nedēļas, klīnikā

“Nopērciet labu maisījumu. Šis nebūs krūts bērniņš,” ārste man pavēsta, kad Gastonam bija piecas nedēļas. Piecas nedēļas, iedomājies?

“Varbūt varu atslaukt?” ierosinu.

“Lai slauktu, vajadzīgs hormons prolaktīns, kurš ražojas saskarē ar bērniņu, nevis ar pumpi.” Kādu laiku pēc tam es domāju, vai tā bija viņas pieredzes refleksija? Es, protams, domāju un pārcilāju, ka, ja vien es uzstātu, Gastons būtu varējis būt krūts bērns. Galu galā, viņš taču šādi ēda mēnesi. Raudādams gan, tiesa, bet ēda.

Izejot no klīnikas man vairs nebija tik daudz laika filozofēt. Man bija jāpabaro dēls.

Sākās mūsu ceļojums.



Ir sievietes, kuras izvēlas līdzīgu ceļu apzināti, jo tām jādodas uz darbu, piemēram. ASV, kā izrādās, šis nav nekas jauns, bet man? Man tas bija pavisam jauns, atslaukt pieniņu un dot no pudelītes. Visu laiku. Es rakstu šo rakstu, jo, kad man bija nepieciešama informācija, latviešu valodā tās bija nepiedodami maz. Šī ir mana nelielā pieredze, kura varbūt noderēs tev.


pirmās naktis slaucot pienu paiet interesanti. Es vēroju kaimiņu logus. Tie, kā dažādu krāsu sveces iedegtas un sakusušas siltā masā. Ir divpadsmit naktī. Ko visi šie cilvēki dara nomodā?

Trijos mans entuziasms mazinājies. Logā deg tikai mana gaismiņa. Acis sūrst, skan pumpis un vīrs otrā istabā baro dēlu. Tas nebija gluži tas, ko iedomājos.



Kas ir ekskluzīva piena atslaukšana?

Ekskluzīva atslaukšana nozīmē, ka savu pienu tu bērnam dod nevis no krūts, bet pudeles. Tādā veidā vari būt droša par apēsto daudzumu un reizēm tas vajadzīgs, lai bērnu piebarotu papildus.

Tai ir vairāki plusi – tu zināsi cik bērniņš apēd, pabarot var arī tētis, vai cita aprūpes persona un tu tiec ārā no mājām.

Tomēr tai ir arī mīnusi – mazinātā saiknes izjūta, pieturēšanās pie grafika, grūtības apvienot ikdienas soli ar atslaukšanu.

Atceries, pirms pieņem šo lēmumu, konsultējies ar zīdīšanas konsultantu –, kurš ieteiks gan aprīkojumu, gan to cik tavam bērnam jāapēd.

Bet tagad soli pa solim, ko darīju.

1. Kad izgājām no klīnikas, gandrīz pirmais, ko palūdzu vīram, bija iegādāties maisījumu. Es negribēju just spiedienu un stresu par to, ka man nebūs ar ko barot bērnu, un es nezināju cik piena es vispār spēšu iegūt. Tas bija pareizs solis, jo slaukt pienu izrādījās nemaz nav tik vienkārši. Līdz tam es biju slaukšanu izmēģinājusi ar manuālo pumpīti, man bija 200ml saldētavā, ar kuriem sākt, un tas bija labs starts. Bet būs mammas, kurām pieniņš nebūs vēl atslaukts, neefektīvas zīšanas dēļ krūtīs samazinājies un efektīva piena plūsma jāatjauno. Tad vajadzīgs maisījums, un tas nav ļaunums

Es pati varēju izlīdzēties ar to tikai dažas reizes. Domāju, šis perfekcionisms mani noveda līdz izdegšanai. Par to vēlāk.

2. Pumpītis. Tālāk sapratu, ka man būs vajadzīgs elektroniskais pumpis. Izmantoju Medela duālo pumpi, lai abas rokas ir brīvas. Iegādājos mazlietotu, un bija izcili, izņemot reizes, kad tas pievīla un apsolīju nekad nepirkt lietotas mantas. Lai vai kā, izvēlies sev cenā iespējamu pumpi, kas ir ērts. ASV tipa pumpīšus var ērti ielikt krūšturī un slaukt pat ejot uz veikalu, jāatzīst, ka tas būtu bijis mans sapnis, bet par tādiem uzzināju vien vēlāk, un tad jau bija žēl maksāt par jaunu.

3. Krūšturis – nebūs jēgas no duālā pumpja, ja piltuves jātur ar rokām (arī to izmērs esot būtisks, bet es izlīdzējos ar klasisku 24mm izmēru.) Es paņēmu sporta krūšturi, kurš man bija ciešs un izgriezu vietu piltuvītēm. Ja izmantosi citu pumpi, raugi, tas var nestrādāt un tad jāpērk īpašs krūšturis internetā. Kas nav bēda un katrā ziņā bez šīs roku atslogojošās sistēmas es neuzņemtos. Šādi es varēju slaukt un barot reizē, un tas bija liels game changer.

!Komfortam – iesaku krūšu rajonu mazliet iesmērēt ar eļļu, tad mazāk sāpīga atslaukšana, kamēr krūtis pierod.

Papildus - lādējamās baterijas. Tās katru vakaru uzliku lādēties un varēju slaukt pieniņu visur – mašīnā, piemēram.

Grafiks un laiks. Man ieteica 10-12 reizes dienā, būšu atklāta, nekad tik daudz nesaņēmos, es slaucu maksimums 10 sākumā, bet ikdienā pārgāju uz 9 reizēm, kas bija vidēji cik dēls ēd. Es izveidoju sev reālu grafiku, kas bija 6:30, 9:00, 11:30, 13:30, 15:30, 18:00, 20:30, 00:00, 3:00. Un tas bija daudz. Es biju patiešām nogurusi.

Savā ziņā tas bija murgs, īpaši sākumā. Es pat nevaru pateikt, vai tiešām tas bija tā vērts.

Tomēr rezultāti bija, un piens sāka vairoties. Tā pa īstam ieskrējās pēc 6 slaukšanas nedēļām, un Gastonam ieejot trešajā mēnesī varēju pāriet uz 7 slaukšanas reizēm dienā.

Gastonam trīs mēneši

Šodien es nevarēju piecelties uz pirmo maiņu, kā to saucam ar vīru, es nolēmu pasnaust vēl mazliet, un slaukt ar 5h pauzīti, nevis trīs. Es sāku pagurt no slaukšanas, kaut esmu samazinājusi biežumu uz no reizi divās – divas ar pusi stundas, uz reizi trīs, tomēr man sāk pat apnikt pati slaukšanas izjūta. Reizēm gribās aiziet uz kino, bet man ir jāpaskaita cik stundas tas prasīs un, ja tās ir vairāk, kā četras, es tomēr atsakos.

Pagaidām.


4. Kā atslaukt pēc iespējas vairāk piena?

Kad sāku slaukt pienu, es no abām krūtīm bieži varēju izslaukt vidēji 50-70ml, maksimums 90ml. Protams, ka krenķējos, man šķita, ka nekam nav jēgas. Es slaucu un slaucu, bet nekā. Kurā brīdī piens patiešām kļuva vairāk? Tam palīdzēja:

-patiesa pacietība pirmās nedēļas, ap 12 nedēļu piena plūsma bija stabila.

-laiks, laiks, un vēlreiz laiks. Reālus uzlabojumus es guvu, kad sāku ne tikai slaukt naktī, bet darīju to 25 minūtes ierasto 15 minūšu vietā.

-sagaidīt divus let down un pēc pēdējā vēl 2-3 min paslaukt.

-pieturēties pie grafika -slaukt arī, ja krūtis likās tukšas


Lai atslauktu vairāk, jāievēro, ka dienā jāslauc 120min, un lai kādas reizes ir 25 minūtes process. Nakts slaukšanas es neizlaidu, jo tās nodrošināja lielāko piena ja ne daudzumu konkrētā reizē, tad pēc tam no rīta. Ja neslauksi naktī, piena būs daudz mazāk. Jāsaprot, ka ne katru reizi varēju slaukt tieši 20 minūtes, sanāca arī 10-12, bet es pieturējos pie – labāk mazliet, nekā nemaz. Un tas vienmēr, vienmēr sevi attaisnoja.

5. Kā padarīt procesu ērtu?

Izveido savu staciju, kur būs uzreiz maisiņi, silts pleds, ūdens pudelīte, varbūt, kas uzkožams un tā. Lai pašai patīk. Es sēdēju naktīs dīvānā un vēroju zvaigznes. Un kaimiņus.


6. Nekādas aplikācijas.

Es tiešām neuzskaitīju cik katru reizi atslaucu, jo tas darīja stresu. Es koncentrējos uz ceļu, un viss. Kamēr man bija grafiks, neuzskatīju, ka vajag skaitīt. Domāju, ja vajadzēs, iedošu maisījumu, bet nevajadzēja, kaut dēls ēda gandrīz litru dienā. Noteikti būs sievietes, kurām ml uzskaite motivēs, man pretēji, tā radīja nemieru, līdz ar to koncentrējos tikai uz pašu ceļu.


Tur uz vingrošanas paklājiņa es to sapratu. Kad biju apraudājusies no satraukuma nepagūt atslaukt pienu pēc grafika. Tas ir sviests. Kam tas vajadzīgs? Protams, mātes piens ir pats labākais, ekskluzīva atslaukšana ir lieliska, bet man patiešām nebūtu jājūtas vainīgai par 30 liekām nogulētām minūtēm, vai vēlmi pavingrot. Tomēr tieši tā es jutos, jo man bija pienākums.

Pat ejot pie manikīra tramīgi raudzījos pulkstenī.


7. Nesajukt prātā - ja es varētu saskaitīt, cik reizes man bija slinkums uzvilt piena atslaukšanas krūšturi. Nespētu. Tas nav viegli, tādēļ naktīs es devu barot vīram, un pati tikai slaucu. Uzstādi reālus mērķus – apkārtējie teiks, baro līdz pusgadam, bet saproti, ka arī mēnesis ir labi, divi un trīs. Ej pa maziem soļiem, katra nedēļa ar krūts pienu ir lieliski! Katra.

8. Reāli mērķi. Mūsu pirmais mērķis bija barot ar mātes pienu mēnesi. Ja varēsim, tad trīs. Tagad, šo rakstot, pagājuši gandrīz četri. Lēnām sāk pietikt, bet labā ziņa – saldētava ir pilna.




Pāri visam – ekskluzīvi barot ar savu pienu ir lieliski, to vajag pēc iespējas un daudz, bet ņem vērā, ka viegli tas nav – slaukt, nevis barot ar krūti - pudeļu mazgāšana, nerunājot par fona skumjām, ka krūts barošana neizdevās, tas ir darbs ar sevi. Katras sievietes kapacitāte būs cita. Ir sievietes, kuras neiespringst un var iedot maisījumu uzreiz, un tas ir lieliski. Es nespēju, bieži upurējot mentālo veselību.

Man ir grūti pateikt, vai tas bija vajadzīgs tik lielā mērā, vai arī es būtu varējusi barot kombinēti sākot jau no pirmā laika.

Esmu slaukusi pienu arī lielveikala ģimenes tualetē, un upurējusi tikšanās, lai nodrošinātu grafiku. Kā jau teicu, labāk, ja šo visu vari ņemt un tvert vieglāk nekā darīju es.

Lai kādi būtu apstākļi tam, kādēļ pieniņu atslauc, zini, ka dari brīnišķīgu darbu. Es nebeidzu atgādināt to sev, un godīgi, daru pārāk reti, tādēļ pasit sev uz pleca. Tas nav viegli, kaut sākumā var šķist ērti.

Šī, pāri visam, ir tikai pieredze.

Lai mierīgi jums, mammas! p.s. Īpašs paldies manam vīram, bez viņa tas nebūtu bijis iespējams.

0 comments

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page