Francijas Rivjēra
1. diena, lidojums Rīga – Nica 8:00
Mūsu lidojums paredzēts no rīta, un tieši tā viss arī notika. Ieradāmies lidostā laicīgi, 6:00, kaut bijām bez nododamās bagāžas. Viss ritēja mierīgi, un varējam iedzert pa krūzītei kafijas, kas bija laba doma, jo izrādījās, ka airbaltic nestrādāja kafijas automāts. Veiksme bija mūsu pusē.
Ceļojuma maršruts bija vienkāršs – divas apmešanās vietas, no kurām devāmies uz dažādām pilsētām. Šī ceļojuma mērķis bija aktīva atpūta, vairāk redzēt, mazāk gulēt, kaut teikšu – pietrūka šīs pāris dienas pagulēšanai.
1-4 diena – Antibes
4-7 diena Aix Provence - Provansas apskate
1 diena – ierašanās, Antibes apskate, vakariņas mājās
Ierodamies 10:00 Pēc Nicas laika, un sākam savu ceļojumu ar mašīnas iegūšanu. Pirmo dienu sākam rāmi. Ceļš līdz Antibes ir vien apmēram 30 minūtes. Stāvvietas gan Nicā, gan Antibes ir ērti izmantojamas pazemes. Uz ielas var atstāt, norēķinoties automātos uz ielām, tomēr vietas atrodamas reti.
Izstaigājam savu pilsētiņu, un iespaids ir labs. Šeit ir rosīgi, tomēr ne pārāk pārspīlēti. Daudz veikalu, kafejnīcu, skaists skats uz ostu un bagātīgām jahtām. Ja vien budžets ļauj, ir iespēja noīrēt laivu vai pat jahtu. Pagaidām tas paliek sapnis.
Izdzeram savu labāko kapučīno, un ceļojuma laikā izrādās, ka Francijas kapučīno nav ne tuvu tik labi, kā Itālijas. Labi vien ir, jo es dzeru espresso. Kafijas cenas vidēji 1.5 -2.20 par espresso un 3-4.5 eur par kapučīno.
Jau pirmajā dienā ieklīstam grāmatu bodē, kur mani uzlūko vai visas franču pērles, un ļaujos iedvesmai iegādāt īpašumā – 100 padomi kā audzināt bērnus a la franču stilā. Viegla, feina lasāmviela ceļojumam. Uzejam arī tirdziņu, kas ir viens no maniem ceļojuma sapņiem. Nopērku savas dzīves labākos bezpiedevu jogurtus. Tiesa, to cena ir 1.5 eur gabalā, tomēr tas nav vien stikla burciņas vārdā, garša ir neaprakstāmi maiga un krēmīga. Vairs nekādu maztauku šausmu manā ikdienā. (P.S. Izrādās Rīgā tie maksā 3.5 eur. oukeeej.)
Check in atļauts no 16:00. Saimniece ir jauka kundze gados. Mūsu apartamenti ir burvīgi, kalna galā, ar skatu un iespēju iziet pagalmā. Mūs sagaida suņuks un dienvidu saule. Esmu pārgurusi, un atlaižos uz zemes. Tas ļauj atgūt spēkus. Vieta ir fantastiska, mums ir svaigi dvieļi, maza virtuvīte un prāva sauja Nespresso kafijas kapsulu. Esmu laimīga. Vēlāk top skaidrs, ka saimniece ir bijusi dāsna, jo otrā vietā mums piešķirt tieši divas kapsulas.
Iepērkam mazliet pārtikas, un vakarā aizlaižam vēl uz netālo pilsētu turpat Antibes apriņķī. Tā ir dārgāka un nolemjam par vakariņām mājās.
2 diena – Eze pilsētiņa (40min brauciens), pusdienas Eze – salāti ar pankūku, brīnišķīgi, baznīcas apskate.
Rītu sāku saulainajā terasē. Saule aust mazliet pēc 7:00. Ar mani sasveicinās elegantais franču kaķis. Sagriežu arbūzu, uzleju atvesto putru no mājām – tā ir lieta, bez kuras nespēju, un ap 9:00 paēdam brokastis un laižam ceļā uz Eze.
Tā ir neliela pilsētiņa, uz kuru vēlams doties laicīgi, jo mašīnas stāvvietas aizpildās gaismas ātrumā. Tā izceļas ar smaržu veikaliem un šaurām, jaukām ieliņām. Pilsētas augšā ir dārzs, no kura paveras skaists skats. Ieejas biļete 8 eur/personai.
Pusdienas apēdam turpat, Eze ciemā, La Cactus restorānā jeb pankūkotavā. Fantastiska vieta. Neraugoties uz tūristīgo izcelsmi, šīs bija ceļojuma labākās pusdienas. Salātu porcijas – milzīgas! Pat man, dārzeņu mīļotājai. Katrs paņēmām pa salātu porcijai (16-18eur, Nicas un Buffalo mozzarellas), kā arī vienu sāļo pankūku (14 eur) uz pusēm. Izcili!
Ūdens ir bezmaksas, ja palūdz tap water.
Pēcpusdienā pastaiga gar ostu Antibes, pludmales atklāšana.
Vakarā silta, pašu gatavota zupiņa Minestrone un atpūta.
3 diena.
Šodien nolēmām, ka veltīsim laiku lielās, skaistās Nicas apskatei. Iebraucot pilsētā, redzami vienīgi skrēji un riteņbraucēji. Sāku justies ne visai omulīgi, kur tad franču rāmums un miers, laiskums un nekāda fitnesa? Vai tas viss bijis maldi? Mašīnai slīdot gar promenādi, kura sevī slēpj lielāko dārgumu – Vidusjūru, top skaidrs, ka šodien ir Iron man sacensību dienu. Es atviegloti nopūšos, mēs neesam krituši negodā, viss ir pareizi. Gelato būs būt!
Pirmo dienas pusi aizvadām laiskā un tūristīgā pastaigā. Mašīnu novietojam pazemes stāvvietā, kurai ir vairāk nekā 5 stāvi – zem zemes, jā, jā!
Tā atrodas pašā centrā un ir ērti sasniedzama. Jau pirmais iespaids ir aizņemts, es iekrītu daudzos veikalos, un daudzi no tiem izrādās veiksmīgi.
Mājas lietu bodītē tieku pie skaistām espresso tasēm, un kad vēders dod ziņu par pusdienu laiku, mēs dodam tam jā vārdu. Pusdienu ēstuvju meklējumos ieturu konsekventu principu – dodos uz galveno ielu, tad pagriežos uz pretējo pusi un šķērsoju vismaz divas ielas. Pēc tam ir būtiski arī uzmest aci tiem, kas jau atraduši savu vietu pie galda. Ko viņi ēd, vai runā vietējo mēlē, vai tur mielojas vien tūristu senioru grupas? Tas arī nemaz nav peļams rādītājs, ticu, ka viņu gremošanas sistēma nepanestu sliktu ēdienu. Pamanu kādu vietējo, kurš kaplē iekšā Nicas salātus. Lēmums ir pieņemts. Es vēlos sēdēt ielas malā un raudzīties uz cilvēkiem, bet oficiante nosaka, ka šis galdiņš paredzēts četriem cilvēkiem, bet mēs neesam četri, bet gan divi. Lai jau būtu.
Izkrāmējam suvenīrus, salīdzinām iegādāto un pirmos iespaidus.
Ēdienkarte ir plaša un laba, mēs izlemjam ņemt vienu dienas piedāvājumus (uzkoda, otrais un deserts 23 eur), kamēr es pati pasūtu steiku. Karstums uzdzinis vēlmi pēc gaļas - kas lai saprot sievietes.
Man atnes lielu, asiņainu gaļas šķēli, frī kartupelīšus un uz šķīvja manam steikam ir stobra kauls. Ko tādu ēdu pirmo reizi un nesmādēju. Ēdiens ir barojošs, karsts, trekns, tomēr ļoti gards. Desertam vietas vairs nav, tieši līdz brīdim, kad esam piecēlušies no galda un uz stūra pamanām labāko šokolādes veikalu. Protams, tad es nezināju, ka tas ir labākais šokolādes veikals, tomēr tas viennozīmīgi bija ( nosaukums - LAC)
No sirds iesaku, konfektes kūst pirkstos, uz mēles un paliek Tavā sirdī. Jā, nevis nosežas uz gurniem. Nē, nē, ne jau Nicā.
Pēcāk ir laiks doties, tomēr franči ir sarīkojuši piketu un mēs esam iespundēti šajā mazajā paradīzē. Es dodos meklēt smaržas, pašiverējam vēl pa veikaliem, nopērkam 3 dažādus ūdeņus, no kuriem viens esot ar skābekli un aizstāj kafiju, khmm, vai tiešām? :)
Jānogaršo. Pēc vēl dažām stundām veiksmīgi tiekam mājās.
Vakariņas ēdam ārpus mājām, šodiena ir par izklaidi un iepriecinājumu, kāpēc gan nē.
4 -6 diena – Antibes un Provansa.
Mazas, šauras ieliņas, cipreses kravas mašīnu garumā, tūristu zibšņi, smaidīgi viesmīļi, bruģis, kastaņi, kafija, Aperols, iepirkšanās, nogurums, pilis, saldējums, sarunas, diendusa mašīnā un otrais cēliens.
Dodamies prom no mājīgās Antibes uz sapņu zemi Provansu. Šķērsojām Kannas, un iebraucot pilsētā mani pārņēma nogurums. Vieta, kaut skaista, nešķita spoža (man) dabas trūkuma dēļ. Patiesībā Provansa izrādās dažāda, un mēs esam pilsētā, kas attāli atgādina filmas. Pēc tādiem skatiem jābrauc 30-40 minūtes, kas paldies, Dievam, nav tāls gabals. Lavandas lauki zied jūlijā, mēs bijām septembrī, kad zied tikai iztēlē. Ceļā uz Provansu apēdām gardus salātus Jamin restorānā Kannās, kas ir grieķu virtuve, pasniedz svaigus dārzeņus, pildītus baklažānus, svaigus salātus, sulas un desertus. No sirds iesaku.
Pa ceļam izpētījām pludmales un braucot garām to strēlēm, es iedomājos, bet cik forši būtu tagad nopeldēt. Zini, kā filmās, kad Tu tikai redzi cik citiem forši, bet pats neko nedari. Un tad kā ar bomi pa galvu, es taču arī varu! Apturi mašīnu, ejam peldēt. Tiešām? Mums nav dvieļu? Nekas, apturi!
Un mēs esam šeit. Kannās. Bez dvieļiem, peldamies un šī filma ir ar laimīgām beigām.
No Provansas, savukārt, izpētījām mazās pilsētas, kā piemēram Bonniex ciemu, kurā nedaudz iepērkamies un medījam noskaņu. Palikām Ēksprovansā, kas ir studentu pilsēta ar neskaitāmām cafe un universitātēm. Vai ieteiktu šo kā labāko vietu? Droši vien nē, taču ļoti ērta lokācija.
7 diena – apmācies laiks, Marseļas kļūda.
Pilsēta ko labāk redzēt nākam nekā ejam - MARSEĻA.
Kā raksturot vecāko un otru lielāko Francijas pilsētu?
Daudz Cafe
Daudz smaku
Daudz cilvēku
Daudz iespaidu
Autentiski, varbūt pat pārāk autentiska Francija. Ne miņas no mīlīgām petite izmēra ieliņām.
Šķiet, ka Marseļā nemitīgi mazliet ož pēc kanalizācijas un komplektā ar Tavas iztēles elegantajiem pilsoņiem, šeit mīt daudz jo daudz dažādu rasu, tautību cilvēki. Tāds arī pusdienu piedāvājums - virtuves no Tunisijas un Indijas līdz eksotiskai Havajiešu.
Pēc vakardienas mazo ciematu apmeklējuma šķiet esmu atjaunojusies, tomēr ierašanās jaunā pilsētā to noņem kā ar roku. Pilsētā ierodos ar asarām acīs, esmu nogurusi no pārbraucieniem pat, ja tie vairs ilgst vien 45min. Ilgojos pēc dabas un zemes. Šķiet viss, kur varu tverties, ir skatiens uz debesīm, vienīgo vietu, ko nesedz bruģis un šosejas.
Kaut saprotu šī ceļojuma mērķi, jaunos iespaidus, es ilgojos garu smilšu pludmales, kurā biju vēl nesen, nedēļas sākumā.
Saprotu, ka pilsētas nav mans ceļojuma veids. Es alkstu dabas. Tomēr nodoms par autentisku pieredzi ir īstenojies. Pusdienas pokiji ēstuvē 30 eur - nav īsti iesakāma vieta, bet paēst šeit var ik uz stūra. Pastaiga gar promenādi nebūs romantiska, bet autentiska gan.
Tomēr šodienas mazliet rūgteno pieredzi noskalo absolūti labākais jūras velšu restorāns, kādā līdz šim bijām bijuši. Blakus atrodas tirgus, ja vēlies gatavot jūras veltes mājās, apskati -
“Toinou les Frutes der Mer”
Fantastiska pieredze. Kaut bijām saguruši un svārstījāmies vai doties, laime, ka devāmies un iesaku arī Tev. Ēdienkarte, netipiski Francijai, pieejama dažādās valodās, to noskenē ar QR kodu. Izvēlējāmies jūras velšu plati “Swimming”, kuru rotāja divi krabji, neskaitāmas mīdijas, gliemeži, austeres un mērcītes, ko papildina svaiga maize.
Tāpat arī pastu ar jūras veltēm, un tunča steiku (200g), kam piedevās grillēti dārzeņi. Teikšu kā ir, to noēst nebija iespējams. Mūs gan brīdināja, bet vai mēs klausījāmies? Tā arī šķita liela starpība ar Latviju, kur gan viesmīlis brīdina, ka šī porcija var būt par dāsnu? :)
8 diena – atgriešanās, lidojums Nica – Rīga 10:50
Ko ņēmu līdzi no ēdiena?
Šis ceļojums krasi atšķīrās, jo par ēdienu domāju ļoti maz. Tomēr biju sagatavojusi nelielas brokastis mums lidostā – banānus, sieru, riekstus un pāris biezpiena plācenīšus, kas mājās aizkavējušies bija. Lidmašīnā tikām pasūtījuši brokastis sev – omletes, un gods kam gods, tāds garšoja labi. Klāt neliels jogurtus un maizes šķēle, kopā ar saldu sulu, kuru gan dzēra tikai vīrs. Es taupījos kam labākam Francijā :)
Jāteic, ka daži augļi papildus būtu nākuši par labu, jo galā mēs aizkavējāmies, rinda uz auto īri bija garāka, un vēders rūca. Devos meklēt salātus, un divas bļodiņas lidostā – 20 eur. Taču biju laimīga par to pašu. Visu turpceļu ēdām mašīnā, pa ceļam un visai nejēdzīgi, bet pievērām acis. Pa ceļam paspēju tikt pie franču augļu salātiem, kas bija sulīgi un saldi. Augļi Francijas dienvidos pārsteidzoši nav lēti.
Vidējās cenas kg 3-6 eur. āboli 4.90-5.95 eur/kg
Lētāki bija persiki un nektarīni.
Arbūzs 1.90 eur/kg (cenas līdzīgas gan tirgū, gan veikalos)
Atpakaļ ceļā gan parūpējos vairāk, saliekot burciņās auzu pārslas, sagrieztus dārzeņus un ābolus pāris.
Abas pilsētas tika izvēlētas ērtās atrašanās dēļ, un nenožēlojām ne nieka. No Antibes līdz Nicai bija vien 30 minūtes ar mašīnu. Auto īrei izvēlējamies Europcar, un varu dot tikai labākās atsauksmes. Nedēļas īres cena bija augstāka kā pirms pandēmijas 240 eur, plus 70 eur degvielā.
Man patīk esot ceļojumā dzīvot pēc iespējas autentiskākās vietās, mazos dzīvokļos, vai jaukās mājās ar terasi un feiniem kaimiņiem, gatavot ēdienu un baudīt to, ko vieta piedāvā. Bet tik pat man patīk viesnīcas šika piesitiens un patvaļība. Katrā vietā savs. Dzīvot airbnb ir gan plusi, gan mīnusi. Pie plusiem noteikti ir iespēja pašam gatavot un fakts, ka bieži ir vairāk nekā viena telpa dzīvošanai – man tas ir liels pluss. Vakariņas gatavojam visbiežāk mājās, ja esam jau saguruši no pastaigām un notikumiem, ka vienīgais, ko spēj, ir ievelties mājās un paēst to, kas ir, uzkrājot spēkus nākamajai dienai.
Mīnuss ir protams tas, ka pašam jāklāj gulta un Tu īsti līdz galam nezini, ko gaidīt galā.
Mūsu esošās pieredzes šai ceļojumā ir ar plus zīmi, bet ir bijis visādi.
Naktsmītnēm izvēlējāmies AirBnB – Antibes https://www.airbnb.lv/rooms/19842694?guests=1&adults=1&s=67&unique_share_id=388ec323-8d4f-4be1-bff7-8f2946999f48
Provansa
Ceru, ka noderēs, un skaistu braucienu arī Tev!
留言