Savā iepriekšējā rakstā dalījos ar to, kas ir apzināta ēšana . Šoreiz piedāvāju jau pavisam praktisku darbošanos, lai izmēģinātu šo pieredzi. Galvenais - esi pacietīgs ar sevi. Tu mācies kaut ko jaunu.
1. Pauze. Pirms iecerētās uzkodas vai maltītes pamēģini ieturēt mazu pauzi. Apsēdies, aizver acis, ieelpo, izelpo un veic nelielu sajūtu novērošanu. Tādu kā mazu meditāciju 1min garumā. Ievēro – kādas domas vai sajūtas ir esošas un aktuālas šajā brīdī? Īpaši pamanot tās, kas saistītas paredzēto ēdienu. Vai šīs domas varētu sniegt kādu informāciju par izvēlēm cik daudz, ko un kad ēst? Vai skaidrot īpašas ēdienkāres? Šādu mini pauzi var ieturēt arī ēšanas laikā. Pirmkārt, tas ļauj ievērot sajūtas, kā arī samazina maltītes tempu. Lēnāks temps sniegs arī emocionāli lielāku apmierinājumu.
2. Pirms ēšanas sajust cik izsalcis esi. Man patīk sev uzdot jautājumu skalā no 10 cik izsalkusi esmu pirms ķeros pie ēdienreizes? Pirmo, kas ienāk galvā arī uzskatu par īsto atbildi. Reizēm pēc vēlākām vakariņām es saprotu, ka no rīta mans īstais izsalkums ir tikai 2/10, tad varu izlemt vai tomēr nenogaidīt? Ir situācijas, kad neesi izsalcis, bet jādodas ceļā, kur zini, ka nebūs iespējas paēst – ņemu to vērā, apēdot nelielas brokastis apzinoties, ka neesmu izsalkusi. Svarīgs brīdis ir apzināt savas sajūtas un darbības.
3. Vizuāli novērtē ēdienu, kas servēts tev priekšā. Kāds tas izskatās? Kādas formas un krāsas? Cik liela ir ēdiena dažādība uz šķīvja?
4. Pasmaržo ēdienu. Šis man pašai ir gandrīz nr.1 punkts. Tas sniedz tik daudz informācijas – vai tev patīk šī ēdiena smarža, vai izjūti jau gandrīz kā tas garšo? Sajūti ēdiena smaržu ar abām nāsīm.
5. Izbaudīt ēdienu ar visām maņām. Vizuāli, ar smaržu un arī ar tausti – vai bļodiņa ir silta, vai pats ēdiens ir vēss vai silts? Vai tas izdod kādas skaņas? Pieskarties ēdienam sākotnēji šķiet savādi, tomēr ir interesanti izpētīt kāda struktūra ir avocado, vai cik samtains ir banāns.
6. Ieliec kumosu ēdiena mutē, bet nesāc to košļāt. Sajūti – kāda ir šī ēdiena garša? Tekstūra? Sajūtas? Bieži varu sajust nepacietību vai tomēr sākt ātri košļāt, tas ir pavisam normāli. Kad esi gatavs, kārtīgi sakošļā un centies būt pēc iespējas klātesošāks šim brīdim.
7. Pievērs uzmanību garšai, pamanot, kad tā ir visspēcīgākā, kad samazinās, kad samazinās pati garšas bauda. Šāda izpratne var palīdzēt pieņemt lēmumus par to cik daudz ēst, cik maz, kad apstāties, kad ēst vairāk – tas var būt noderīgi.
8. Novērtē sava izsalkuma/sāta sajūtas ne tikai pirms maltītes, bet arī tās laikā.
9. Velti mazu brīdi, lai pārdomātu, kā šis ēdiens pie tevis nonāca? Kas bija iesaistīti tā pagatavošanā? Cik daudz laika tas prasīja? Kādus resursus – sauli, ūdeni, zemniekus? Tāpat kā tas nonāca līdz veikala plauktam un pārējos iesaistītos. Jāteic, ka tas ir apbrīnojami, cik lielu uztura dažādību varam baudīt diendienā.
10. Prakse, prakse, prakse. Sākotnēji viss šis process var šķist savāds vai lēns, taču ar laiku arī ēšanas temps var tikt pielāgots – ja esi mājās viens, tas ir cits, ja esi birojā – cits. Un arvien saglabāt apzinatību maltītes laikā, gan ēdot vienatnē, gan ar kolēģiem. Tas ir kā muskulis, kas regulāri jātrenē.
Ļoti vērtīgi ir ikdienā sev piedāvāt iespēju praktizēt apzinātu meditāciju, brīžus, kad esi ar sevi, šajā brīdi, lai tās būtu vien pāris minūtes. Šāda dažu minūšu sēdēšana klusumā ir galvenā bāze. Meditācijai sākumā pietiek arī ar 5min. Man pašai visvairāk patīk meditēt no agra rīta, kad nav lielais vakara nogurums klāt, kā arī apkārt šķiet lielāks miers. Bet pavisam lieliski der arī autobuss vai nozagts mirklis biroja krēslā ar pievērtām acīm, kad sajūtu - kas ir aktuāls manī šajā brīdī? Šāda kontakta izveidošana ar sevi ļoti palīdz stiprināt apzinātu ēšanu – brīvu no vainas sajūtas, nosodījuma, bailēm par apēsto.
Kas man šķiet pats lieliskākais – iemācoties šo rīku tu pirmkārt esi brīvs, jo vari ēst visu. Tu uzticies sev kā Dabas sastāvdaļai un zini, cik apēst. Jo tu zini. Tici man.
Otrkārt ir brīnumaini šīs uzasinātās maņas ar laiku paplašināt uz notikumiem arī citās dzīves sfērās. Kā es īsti sajūtu sev tuva drauga apskāvienu? Cik silts un stiprs tas ir? Cik droši un mīļi jūtos. Vai man patiesi patīk būt šajā kompānijā? Vai patiesībā man ir par skaļu? Šādi tu sāc uzdot sev jautājumus, sāc sev kļūt par draugu. Pa īstam un pats.
Labu apetīti, Draugi!