ZANE KRĒSLIŅA

Augusts liek skriet vieglā riksītī. Visiem skaidrs, ka tas ir pēdējais vasaras mēnesis, Vasara paskrējusi, kā to spēj paveikt tikai Latvijas vasara. Vēl vasarai piestāv izbraucieni. Esmu rezervējusi māju netālu no jūras jau vairākus mēnešus pirms ieplānotajiem datumiem. Tomēr laikam tuvojoties, mēs tiekam pārbaudīti. Te mašīna jānodod remontā, te atkal un galā man šķiet, nauda, kuru esmu rezervējusi jūras mājai, varam izmantot praktiskāk. Tā, piecas dienas pirms izbraukšanas

Atrast īsto vietu nav viegli. Mums ir suns, un tas pasaka daudz. Mēs ne vienmēr varam to kādam atstāt, un kad man šķiet, esmu uzgājusi patīkamu mājiņu stundas brauciena attālumā, veltījusi tam tik daudz laikam, mums tomēr pieklājīgi atsaka. Ziniet kā ir ar šikām viesnīcām? Tajās nevar atvērt durvis un iziet pagalmā, tā lūk.

Šo gadu laikā esmu pildījusi neskaitāmas vannas bērniem. Nevienu sev, jo mājās vannas nav. Tagad vanna viesnīcā pildās ar ūdeni, un es iešu vannā. Es, nevis viņi. Un, kamēr pildās ūdens, varu uzrakstīt par mūsu ceļojumu un to, kā viss sākās. Vai var izstāstīt bažas, kādas pārņem jaunos vecākus, kad viņi saprot, cik daudz mantu nepieciešams paņemt līdzi vienam izbraucienam visai ģimenei uz nedēļu? Ceļojums vēl nav sācies, bet es jūtos kā izaicinājumā. Podiņš. Jūs varat smiet