Atpūta Skultē un pēdējā tropiskā nakts

Augusts liek skriet vieglā riksītī. Visiem skaidrs, ka tas ir pēdējais vasaras mēnesis, Vasara paskrējusi, kā to spēj paveikt tikai Latvijas vasara. Vēl vasarai piestāv izbraucieni.

Esmu rezervējusi māju netālu no jūras jau vairākus mēnešus pirms ieplānotajiem datumiem. Tomēr laikam tuvojoties, mēs tiekam pārbaudīti. Te mašīna jānodod remontā, te atkal un galā man šķiet, nauda, kuru esmu rezervējusi jūras mājai, varam izmantot praktiskāk. Tā, piecas dienas pirms izbraukšanas, es atceļu rezervēto naktsmītni. Mēs abi ar vīru esam vienojušies, ka tā ir pareizi, un viss ir labi, tomēr stundām ritot, sāku just nemieru. Datumi izbrīvēti, it viss nokārtots, lai četras dienas mēs pabūtu ārpus ierastā režīma. Triecientempos uzmeklēju, ko līdzīgu un pārsteidzošā kārtā, kāda neliela mājiņa ar lielāku terasi, tikai nedaudz tālāk no ūdens un simts eiro lētāk. Tas šķiet kā intuīcijā balstīts lēmums. Tajā pašā dienā iegādājos ceļojumu gultiņu Gabrielai Rozai, un pēc četrām dienām mēs esam šeit. Skultes mājā. Jau atkal viesnīcas vietā izvēlos māju. Kā iedzīvinātu vīziju tāfeli. Katrā izbraucienā mans ir savs nodoms, un šoreiz man gribu baudīt vasaras noslēgumu. Šogad esam bijuši un nakšņojuši ārpus mājām tik daudz, kā nekad. Man šķiet, ka mūsu dzīvoklim nepieciešams atgūties no visa. Man gluži vienkārši nepieciešams pienācīgs daudzums plašuma.

Plaša teritorija, bērnu stūrītis, dīķis, terase, šūpoles. Tāpat arī eļļa, sāls, kafija – vārdu sakot, pat vairāk, nekā gaidījām no airbnb naktsmītnes. Pirmo vakaru pavadām iekārtojoties un apēdot jau iepriekš sagatavotās vakariņas. Bērni iemieg pienācīgi, un mēs izbaudām vēsu, tomēr vakaru uz terases. Ja esi divu mazu bērnu vecāks, tu izbaudi jebko, kas nav dibena slaucīšana, ēst gatavošana un tā tālāk.

Naktī mostos no stipra lietus. Ir viegli iztēloties dzīvi šādā vietā, kur pilsētas steiga, sabiedriskais transports, ir viss ir tāls un nesasniedzams. Logi ir ciet, taču lietus gāžas ar tādu spēku, ka kļūst neomulīgi. Ironiski gan, ka bērni mostas starp lietus kliedzieniem, ne tajos, līdz ar to, mūsu mošanās nepārklājas. Vecāki vienkārši ceļas divreiz vairāk, tomēr uzskatu, ka labs rādītājs jau ir tas, ka abi bērni šeit iemieg viegli. No rīta ārā ir nekomfortabli auksts, taču no dzīvojamās zonas izejam uz terases, kura ir puse no mājiņas platības. Vienu terases pusi sedz siena, pasargājot no vēja, un jau divu dienu laikā esmu atguvusi kādu savvaļīgo iedabas daļu. Jjūtu bez ieskatīšanās laika prognozē, kļūs siltāks. Bauda palaist bērnus pagalmā, kur tie ņemas un darbojas.

Šeit ir neticami laba aura. Lai kur es būtu, es parasti gribu atpakaļ, taču šeit ir patīkama, dziedējoša harmonija. Īsta latvieša Purvīša ainava. Bērzi čabinās, dīķī saule spēlējas ar atspīdumiem un garas gaismas strēles atmirdz mitrajā mauriņā, vienīgajā atblāzmā par lietusgāzi. Diena izvēršas karsta, viena no tām, kuras saukt par jūras dienu. Es pierakstu šīs mazās sajūtas un cenšos sadzirdēt savas domas. Atskatos uz vasaru un man teju nav žēl, ka naktis kļuvušas vēsākas. Teju nav žēl, ka rudens ir tepat un teju nav žēl, ka pēdējā tropiskā nakts aiz muguras.

Par mājiņu:

Tā atrodas aptuveni 500m no jūras, netālu no kempinga Lauču Akmens. Tas bija ērti, jo varējām ieturēt maltīti, kad negribējām gatavot paši.

Pludmale ir smilšu, tomēr ejot ūdenī jāuzmanās, jo ir pa kādam akmenim, to es skaitītu kā nelielu mīnusu.

Mājiņā bija viss vajadzīgais, grils, pat palikušas ogles, virtuvē Illy kapsulu kafijas automāts, dvieļi, gultas veļa, dušas želeja, wc papīrs - esmu bijusi vietās, kur viss jāpērk pašam.

Mājiņai ir divi stāvi, jārēķinās, ka ar bērniem tas var mazliet patraucēt, jo mazie grib kāpt augšā un lejā, bet mūsu gadījumā viss bija labi, un kāpnes netraucēja.

Pagalmā aug ābeles, kas iedeva feinu, latvisku noskaņu un smaržu.

Ārā ir galds, maltītes var ieturēt gan uz teraes, gan pagalmā. Mājiņa atrodas netālu no Zvejniekciema un Saulkrastiem, kā arī sestdienās Skultē ir burvīgs tirdziņš. Mājiņu rezervēt vari šeit.

  P.S. Šī nav reklāma un pat ne sadarbība. Mums patiesi patika.