Mūsu pirmais gads

 Mūsot neesot pareizi. Kopš bērns piedzimst, vecāku uzdevums ir audzināt viņu par patstāvīgu, neatkarīgu personu. Mūsošana nav labs tonis, bet ziniet, ko jums teikšu, kā divu bērnu mamma? Lasiet tās gudrās grāmatas, kuram nepieciešams. Jo šodien es mūsošu.

Pagājis mūsu pirmais gads kopā. Dienu pirms tavas dzimšanas dienas es domāju par to, kur biju pirms gada. Ap šo laiku, pēcpusdienā, staigāju kā pārnogatavojies persiks. Es staigāju iekšā un ārā. Gāju ar suni. Biju daudz paveikusi, un man gribējās apēst kebabu, bet pavisam lieki to nedarīju. Maijs bija siltāks un ceriņi ne tikai plaukumā, bet teju izskaņā. Es tik ļoti gribēju, lai esi ceriņu meitene. Tu patiešām biji un esi. Tu esi skaista, enerģiska un mīļa meitenīte. Man tāds prieks, ka mums uzdāvināta.

Un arī godīgi? Pirmā doma – es izturēju. Es to izdarīju, esmu malacis un esmu diezgan iztkušojusi savus resursus, taču turos kājās. Es vēl turos, un tas ir labi. Mēs to paveicām. Mēs izdzīvojām pirmo maza bērniņa gadu. Es, meita, vīrs, dēls un arī mūsu suns. Es nebārstīšu tikai romantiku, tādēļ, ka nebija tikai romantika.

No vienas puses, gribās laiku apturēt, no otras – izgulēties.

No vienas puses man pavisam drīz pietrūks mazā bēbīša perioda, no otras, man vairs nebūtu spēka.

Pretstati. Tieši tāds ir pirmais gads.

Protams, es atceros. Es atceros mūsu satikšanos, atceros lēno dzemdību sākumu, pastaigu ar suni, vīru un to, cik ideāli viss salikās pēc laika. Atceros, kā stutēju sienas, kā sagaidīju anestēziju (jā, jā, vājās mūsdienu sievietes, man vienalga), kā čāpoju pa palātu, kā ēdu maizīti un lūdzu zilo plastmasas bļodu. Atceros, kā viņa piedzima un atceros arī savas bailes. Vai mēs tiksim galā. Atceros laimes izjūtu un nemieru. Tas viss ir vienuviet. Divi pretpoli.

Tik ļoti gribās to mazā bēbīša sajūtu paturēt, jo bērni patiesi izaug ātri. Bet, kad mana mamma liek man šādu perspektīvu pretī, tas mēdz mani sakaitināt, jo reizēm taču ir grūti tagad, vai ne? Tieši šeit un tieši tagad.

Pirmais gads ir īsts viesulis un šķiet ar otro bērnu tas paskrējis vēl ātrāk. Arvien ir naktis, kad meita neguļ ideāli. Kad vīrs viņu midzina divas stundas, jo samazinu krūts barošanas reizes. Es jau sen nejaudāju katru miegu līmēt ar krūti, līdz ar to šajā posmā esmu to reducējusi līdz stingrām divām reizēm.

Pagājusī vasara man visa kā pa miglu. Gabriela Roza bija pavisam maza un smalka, ja salīdzinu ar šo brīdi un pirmais gads ir tādas milzu pārmaiņas.

Tas ir haoss un romantika. Man gribās sev teikt, ka esmu malacis. Ka esmu izdarījusi labu darbu. Man gribās atzīt, ka tas ir bijis grūti, patiešām grūti. Fiziski šis mazais bērns prasījis ļoti, ļoti daudz. Mammas bieži noklusē, jo nav pieņemts atzīt, ka mazs bērniņš ienāk ne tikai ar laimes mirkļiem, bet ar brīžiem nepanesamu nogurumu, maz miega un izjūtu, ka tavs ķermenis un tu pati sev nepiederi. Grūtākais šajā gadā viennozīmīgi bijis miegs un zīdīšana. Ak dies, es nenojautu, ka barošana ar krūti arī var nogurdināt un apnikt.

Tajā pašā laikā, bērni mani maina. Dzīve ir mulsinoša, bagātīga, salda, reizēm drausmīgi rūgta, zvaigžņota, sagājusi ceļos un bezceļos, sazarojumos, sevis meklējumos, un bērni visam iedod perspektīvu.

Nekas vairs nav perfekti. Mājas vienmēr ir nedaudz haotiskas, mēs ar vīru tik bieži sakliedzamies no divām dažādām istabām, ka man sāp balss saites. Apsēsties rāmi dīvānā, tas notiek vakaros, kad abi teju esam iemiguši.

Divi bērni maina dinamiku. Tā ir nemitīga kustība. Tas nav viens bērniņš, kuru uz maiņām pieskatīt. Divi bērni ir ballīte, no kuras nespēj atiet un visu laiku esi mazliet paģirains no bezmiega.

Pirmais gads paskrien gan ātri, gan izaicinoši. Ir patiesi savādi no jauna aiz loga redzēt vētrā raustītus ceriņus un atminēties braucienu uz dzemdību namu, manu sienu stutēšanu un visbeidzot milzīgo izsalkumu pēc tam. Man jāatzīst, ka šoreiz pirmā gada jubileja nāk arī kā zināms atvieglojums un cerība, ka miegs kļūs vairāk un mēs nedaudz atgūsim paši sevi. Bet varbūt tā bija arī ar dēliņu, tikai daba liek mums to visu aizmirst.

Mūsu pirmais gads noslēdzies, un mēs turpināt augt kopā.