Ceļojumi ir īpaši. Tu tos gaidi. Tie ir mazi svētki, kas dara dzīves ikdienu skaistu. Arī tad, ja ikdiena ir skaista pati par sevi, un tā tam jābūt. Bet ceļojums var būt arī neliels izaicinājums, īpaši, ja esi radis kontrolēt savu dienas ritmu, uztura režīmu un dzīvi kopumā. Kontrole nav nekas interesants, bet tā reizēm notiek. Ir cilvēki, kam plūšana pa straumi izdodas viegli, un ir tādi, kam prasa zināmas pūles. Man jāteic, ka ļoti strikti uz uzņemto pārtiku neraugos, taču man ir patīkami un svarīgi ēst veselīgi, garšīgi un es izjūtu diskomfortu, ja sanāk ilgstoši ēst tikai ārpus mājām, kur pārtika ir krietni citāda. Pēc baudītiem frī kartupeļiem varu just diskomfortu vēl vairākas stundas, līdz ar to saprātīgu uzturu pavisam mest pie malas ceļojuma laikā nevaru. Tāda bija pirmā Parīzes diena, bet par visu pēc kārtas. Ceļojumu uz Parīzi izvēlējos rudenī visai apzināti - vēlējos ieraudzīt pilsētu, kas nav pilna tūristiem un nenožēloju. Kaut vēls pavasaris sniegtu lieliskas piknika iespējas, bet to nākamo reizi.
Gatavojot koferis uz Parīzi, bija skaidrs, ka vēlos izgaršot šo pilsētu, tomēr pašu pilsētas šarmu likt pāri ēdienam. Primāri – pilsēta, ēdiens – sekundāri.
Taču man ir pāris domas un pieturas punkti, kā raugos un baudu, lai saglabātu labsajūtu ceļojuma gaitā un pēc tā. Dalos tajos ar jums.
1. Saglabāt savu Es jebkurā vietā. Tas nozīmē, ka ja es esmu nolēmusi ēst apzināti, es ēdu apzināti arī ceļojot. Vismaz cenšos. Jā, Parīze sniedz daudz, lieliskus kruasānus, es tos baudīšu neko neliedzot, bet svarīgi apzināties – man nav jāed 5 pēc kārtas. Es esmu Es visur. Es ēdu ar baudu pārīti, un man nav jāapēd viss pasaules sniegtais, jo to nudien būs grūti izdarīt dažu dienu laikā.
2. Pirms skaistā ceļojuma vienmēr ir brīdis Pirms. Brīdis lidostā. Mērojamais laiks lidmašīnā bija paredzēts tikai 2.5h, taču jāierēķina laiks lidostā pirms, laiks vilcienā un metro, kas nozīmēja – apmēram 6h ceļā kopumā līdz iespējai galā paēst pirmās pusdienas. Ēst lidostā uz vietas piedāvāto ēdienu ir ne vien pārliecinoši dārgi, bet arī ne pārāk baudāmi bieži vien. Tādēļ iespēju robežās es parūpējos par uzkodām ceļam, šajā braucienā arī brokastīm lidostā.
Līdzi sagatavoju: * Graci auzu putras ēdienreizei lidostā (aplēju ar karstu ūdeni, ko iegādājos lidostas Narvesen par 0.40 eur) * Sagrieztus burkānus un sieru stienīšos * Pilngraudu maizītes ar avokado un vītinātu gaļu ēdienreizei pēc lidojuma. (2. Brokastīm)
Šādi ietaupīju gan finanses, kas ticiet, Parīzē lieti noderēs, tā arī izvairījos no liela izsalkuma un biju spējīga uzturēt labu noskaņojumu pēcāk klīstot jau pa Parīzes ielām, un lūkojot pēc jauka pusdienu restorāna.
3. Brokastu bufete. O, jā. Šis, manuprāt, ir īsts izaicinājums. Kaut Francijā viesnīcās vairumā brokastis sastāv no dažiem kruasāniem, mūsu viesnīca bija dāsna. Omlete, desiņas, olas vārītas – ceptas, pankūkas, kēksiņi, sieri, vītināta gaļa – viss, ko spēj vēlēties. Vai patiesībā nevēlēties. Šādi bufetes tipa galdi, arī branči, man ļoti neiet pie sirds tieši šī iemesla dēļ – milzīga iespēja pārēsties dēļ plašās izvēles. Jācenšas rīkoties gudri un labs plāns ir ēst tikai to, ko tiešām kārojas. Izvēlēties pāris sāļas, pāris saldas lietas, ja ir vēlme un viss. Tas nozīmē nevis mafinus un kruasānus, un pankūkas, bet katrā rītā tikai vienu no klāsta. Jāsaprot, ka diena ir gara, un nevajag iekrist bufetes kārdinājumā tikai tādēļ, ka ēdiens tur atrodas. Pašai bija cītīgi jārunā ar sevi, kad biju labi paēdusi, taču no galda stūra raudzījās cepti brauniji. Nekad mūžā man nebūtu vajadzīgs braunijs brokastīs. Bet reizēm ēdienu redzot, mēs sākam domāt, ka mums to vajag. Atgādināju sev par ieplānotām nutellas krepēm pie Sēnas launagā, un likos mierā.
4. Ēst tad, kad gribās ēst. Šis sasaucās ar augšējo punktu. Vienkārši un tajā pašā laikā nē, ja soļo garām kārtējai maiznīcai, kur uz tevi raugās svaigi cepti franču kulinārijas šedevri. Tos vajag nogaršot, bet jāapzinās vai ēd izsalkuma dēļ, vai 30min pēc brokastīm tikai tāpēc, ka smaržo lieliski.
5. Integrēt ikdienas paradumus. Tas nozīmē – ēst dārzeņus un dzert ūdeni arī ceļojot. Jā, garlaicīgi, bet fakts. Tas strādā. Parīzē, ēdot restorānā, bija iespēja nomainīt frī kartupeļus pret zaļajām pupiņām kā piedevu. Tāpat izvēloties kādu ēdienu, papildus palūdzu dārzeņus kā atsevišķu šķīvi. Šāds lūgums patiesībā nebija nekas savāds, un pat vietā, kur oficiante runāja angļu mēlē ļoti kautrīgi, tapa izpildīts bez pārpratumiem. 6. Vienmēr ēst desertu. Jo galu galā ceļojums ir svētki, bet dalīt to uz pusēm. Dalīt uz pusēm desertu ir 1. romantiski, 2. tu nejūties pārēdies pēc maltītes, 3. ietaupa vietu uzkodai, tādā veidā var nogaršot vairāk autentisku ēdienu. Arī uzkodu ceļojuma gaitās dalījām uz pusēm – tas strādā, un jāteic, ka bieži uzkodas ir krietni liela izmēra.
7. Iedzert īstu šampanieti un atlaist uztraukumu. Šeit paskaidrojumi nav nepieciešami. Parīze ir īstā vieta baudīšanai, un baudu sniedz ne jau tikai brīnišķīgs ēdiens. To sniedz šī pilsēta, māksla, vide, gaiss, skulptūras. Un šampanietis vienkārši piestāv.
Tālāk padalīšos ar restorānu un bistro adresēm, kas sniedza gandarījumu mums brauciena laikā. Ārpus mājām ēdām 2-3x dienā, jo dzīvojām viesnīcā, un iespējas gatavot nebija. Ja jāiesaka dzīvesvieta, tad nudien ieteikt varu 7. rajonu, kas atrodas pie Eifeļtorņa. Rajons bija pārsteidzoši mierīgs, ja salīdzina ar operas apkārtni vai Elizejas laukiem, un jutos droši. Ja ir vēlme lētāk paēst, un arī autentiskāk, tad gan būs jāmēro ceļš uz tālākiem rajoniem - Monmartas vai Parīzes Dievmātes katedrāles, piemēram. Taču galvenais ir skaidrs - neēst pie vietām, kur tevi aicina iekšā, kur jūtamas tūristu masas, kur krēsli un jumti ir sarkanos toņos (joks, bet nopietni, visās tūristu vietās dizains ir līdzīgs), neēst pārāk tuvu lielajiem apskates objektiem.
*Le Bistrot Des Gascons Vieta, kas absolūti savā vienkāršībā ir lieliska. Cilvēku maz, jo visi ēd uz ielu stūriem, šis bija bistro, kur ēdām pusdienas un bijām laimīgi. Ēdiens ir vienkāršs, autentisks, un iespēja palūgt papildus dārzeņus, ko franču oficiante labprāt sarūpēja. Pusdienas diviem maksāja vidēji 35 eur, kas ir samērā lēti Parīzes centram.
Vakariņu piedāvājums: Uzkoda + pamatēdiens 20 eur Rīsi ar dārzeņiem 13.5 eur Šādi piedāvājumi Parīzē bija populāri, izvēle plaša un nelika vilties.
Attēlā cepta zivs filja; Pasta ar jūras veltēm; Pīļu sirdis ar kartupeļiem (šī bija uzkoda)
*Le Suffren No skata šķiet – pilnīga tūristu ēstuve. Principā ir arī, taču tiešam sakarīga. Svaigas jūras veltes bija iemesls, kādēl šo vietu apciemojām. Un ne velti – neskatoties uz ļaužu masām pie galdiņiem, izdevās tikt pie lieliska, veselīga ēdiena. Vidējās cenas - Sīpolu zupa 10 eur Tvaicēti dārzeņi un trīs dažādas zivs filejas 19 eur Liellopa steiks ar zaļajām pupiņām 23 eur Basmati rīsi 5.50 eur 6gb austeres 13-16 eur 0.5L Chablis 12 eur
*Bouillon Pigalle TripAdvisor 4tk atsauksmes. Hm, domāju – vai nu būs izcili, vai ļoti slikti. Patiesībā bija tā, ka ļoti garšīgi, lēti, bet ir savi mīnusi – pirms atvēršanas pie restorāna jau bija izveidojusies tūristu rinda ielas garumā. Vai to var saukt par autentisku vietu? Šaubos. Taču apkalpošana ir zibenīga, un iespēja paēst par 30 eur pusdienas Parīzē – tas vilina daudzus, ja vidēji tu izdod 2x lielāku ciparu.
Sīpolu zupa 3.8 eur Vistas buljons 2.4 eur Jēra gaļas sautējums ar dārzeņiem 13 eur (izcils, iesaku no sirds.)
Pēc noietiem pirmajiem 12tk soļu, šāds sautējums lieliski silda un sniedz gandarījumu.
*La Creperie Parīze un krepes. Jā, jā, jā. Iepriekš tiku domājusi par romantisku pankūku pie Eifeļa vai uz šauras Parīzes ieliņas, taču realitāte bija tāda, ka visur, kur cep pankūkas, blakus atrodas kebabs. Šis formāts neuzrunāja, tādēļ priecājos sastapt šo pankūku ēstuvi netālu pie Panteona. Neskatoties uz atrašanās vietu, tā nelika vilties. Garšīgi, ne - trekni, pilngraudu opcijas un iespēja ēst arī omletes, salātus vai ko citu, ja pankūkas tomēr neuzrunā.
Pieejams dienas piedāvājums līdz 15:00 1 sāļā pankūka 1 saldā pankūka 1 espresso – 12 eur Omlete ar sieru un gaļu 8.5 eur Divas svaigi spiestas apelsīnu sulas 10 eur
Kafiju dzērām dažādās vietās un to cenas svārstās no 2.5 – 8 eur par cappucino.
Dodoties uz Parīzi, es domāju, ka noteikti vēlos nogaršot slavenos Laduree macaroons cepumus. Vai nudien tie garšo tik labi kā tos slavē? Kas gan tur var būt tik īpašs? Dzimšanas dienas priekšpusdienā devāmies uz Elizejas laukiem, un uzdāvināju sev kārtīgu iepakojumu, gausi izvēloties garšas pa pārim. Pirmo nokodos turpat, stāvot uz ielas (diez vai īsta parīziete tā darītu, bet man bija svētki, un esmu no Latvijas). Garšoja lieliski. Mīksti, trausli, maigi iekšā. Neganti saldi. Pēcāk iegādājos kastīti citā konditorejā, ko aizvedu mājās. Vai nu vides maiņa, vai tomēr sastāvs – tie nebija tik izcili. Ja esi saldummīlis, Laduree ir obligāts galamērķis. Eklēri palika uz nākamo reizi.
Viena Macaroons cena 2.10 eur (Kas interesanti, šāda cena bija arī lidostā, ja nu nepaguvāt Parīzes centrā pie tiem tikt.) Eklērs 5 eur Jāteic, ka ar pārīti pilnīgi pietiek, īpaši, ja pie rokas nav rūgta kafija.
Pašu ceļojumu neplānojām skrupulozi, vēlējos ļauties, baudīt, just pilsētu. Taču viena lieta gan ļoti atviegloja dzīvi, un tā bija metro aplikācija, kur ir iespēja saprotami iepazīties ar vajadzīgajiem maršrutiem. Iesaku. 10 braucieni ar metro 16.90 eur (pietika 4 dienām katru dienu braucot - vienai personai)
Viesnīcu es meklēju ilgi, cerības gandrīz bija zudušas. Biju droša, ka nāksies mazgāties vannasistabā, kur tualetes pods ir iekšā dušā. Nopietni, tā bija 4* viesnīca. Bet tad mums palaimējās atrast šo vietu, kas nodrošināja lielisku brauciena sajūtu. Pirmajā dienā lietus lija lielām, spēcīgām straumēm - ieraugot izvēlēto mājvietu bija mierīga sirds - vismaz uzturēšanās iekšā būs patīkama. Taču laikapstākļi mainījās strauji, un saule lutināja pietiekoši garām pastaigām. Varbūt noder arī jums. Viesnīca, kur palikām un, kas nelika vilties -
Ceļojiet ar baudu, garšu un turieties pie sevis, lai kur arī būtu. Au revoiur!