Kad atgriezos no kāzu ceļojuma, bija tikai viena lieta, par kuru biju šausmās – tiku pieņēmusies svarā par 3kg. Uzreiz ķēros klāt pie MyfitnessPal, lai varētu uzskaitīt savas kalorijas un šo svaru zaudēt. Es nostrostēju sevi, un biju dusmīga. Kā gan es tā varēju? Ko gan es domāju!
Tagad atminoties, šķiet absurdi, ka tā pārdzīvoju par dažiem kilogramiem, ņemot vērā, vairums no svara bija aizturēts ūdens no sāls apjoma, ko sniedz karsti ceptas picas. Un tomēr, es biju izmisusi. Tas bija laiks, kurā man bija bildes ar kruasāniem, bet es neēdu kruasānus.
Šis ceļojums bija citāds.
Man nav ne jausmas par cik kg esmu pieņēmusies svarā. Es vairs nevelku ārā aplikācijas vai zemas kaloriju diētas, kur Tavs maģiskais cipars ir 1500. Pats galvenais ir tas – man nav bilžu, kur ēdu kruasānus, kaut patiesībā tos neēdu, kaut patiesībā es tik ļoti gribētu tos apēst. Un tomēr, ja jūtos ne savā ādā, es allaž raugos, lai darītu kaut ko lietas labā.
Neliels pampums, jūtīgāka āda, iespējams, kāds kilograms klāt - tas ir skaistais pēc brīvdienu periods. Kā neaicinātas paģiras tās ierodas gribi to vai nē.
Ierasti pēc atvaļinājuma mēs vēlamies ķerties vērsim tieši pie ragiem, ierobežojot visu, kur vīles tikušas atlaistas vaļīgāk.
Arī es atvaļinājumā ēdu mazliet citādi, tomēr brīvdienas jau sen nav laiks, kurās nedēļas garumā legāli pārēsties.
Mēs arvien ēdām ēdienreizēs, pārsvarā, kad bijām patiesi izsalkuši, tomēr savu reizi arī apēdām par daudz. Kā nu nē, esot pašā gurmānu sirdī – Francijā. Jau dienu pirms atgriešanās mājup ķermenis ziņoja, ka vēlas daudz zaļu salātu, un veiksmīgi mēs šo nodomu piepildījām lidostā, kur klāt jau pasūtītai maltīte lidmašīnā, es notiesāju dārzeņus (ar sieru un šķiņķi, Francija tomēr.) Tomēr, lai cik ļoti Tu gribētu atgriezties pie sava es, jeb tā ķermeņa, svara, kas Tev bija pirms brīvdienām, no sirds iesaku nemesties diētu jūgā. Mājās es nerīkoju detoksa diētas vai kefīra atslodzes, tomēr ievēroju pāris lietas. Tad kā rīkoties pēc atvaļinājuma, kurā ēsts mazliet vairāk vai citādi, kā mājās?
1. Atjaunoties. Iekalusies sevī un saproti, ko Tev tagad gribās. Iespējams, Tev ir bijis garš pārlidojums, tad smags treniņš vai skrējiens tajā pašā dienā nav ieteicams. Es jutu, ka man gribās pastaigu, tādēļ izkāpu agrāk un nogāju kājām 4km. No lielās sēdēšanas dibens šķita plakans kā franču crepe a la nutella. Ja Tev nāk miegs, paguli. Ļauj ķermenim atjaunoties un tikai tad virzīt to uz jaunu stresu.
2. Ūdens. Ūdeni centos dzert gan lidmašīnā, gan esot mājās. Maigs minerālūdens vai parasts negāzēts. Visas dienas garumā. Šeit derētu arī kāda svaigi spiesta sula – glāze, lai sniegtu ķermenim vitamīnus, tomēr es izvēlējos augļus apēst.
3. Ēdiens mājās. Tas ir pirmais, kas palīdz ātri atgūt pašsajūtu. Ceļojumā mēs ēdam daudz ārpus mājas ēdiena, līdz ar to apēdam gan vairāk sāls, gan tauku un pārpsīlējot – protams, jūtamies uzblīduši.
Tad nav nekā labāka par maigu zupu vai lielu salātu bļodu. Zupai pievienoju labos taukus – olīveļļu, riekstus, balzamiko, klāt uzcepu liellopa gaļas kotleti vīram un sev – sviestā apceptus turku zirņus. Pēc brīvdienām gaļas patēriņu prasījās samazināt, un es tam klausu. Parasti tas ir uz dienu, maksimums divām.
Tāpat pārgāju uz pilngraudu produktiem. Atvaļinājums parasti nav pilngraudu pastas laiks, tas ir laiks baltmaizei un baltajiem rīsiem, jo tas vienkārši ir tas, ko vari apēst restorānā, un es to izbaudīju. Mājās izbaudīju brūnos rīsus un auzu pārslas.
4. Nekādu svaru. Tiešām. Es nezinu cik kg uzņēmu vai neuzņēmu, jo tas nav būtiski. Ja kāda drēbe spiež, tātad varu mazliet samazināt porciju, tas arī viss. Nav nepieciešams sevi dzīt stresā. Atceries, ka svars visticamāk ir lielāka sāls rezultāts. Max chill un aizmirsti svarus. Trīs dienu laikā viss būs normalizējies.
5. Mazāk sāls. Nu jā, tā bija lieta, ko ievēroju. Ar sāli grēkoju arī ikdienā, tomēr atvaļinājumā tas šķiet bira visur. Ēdot ārpus mājām vidēji 2 reizes dienā, sekas bija jūtamas. Es sliktāk jutu ēdiena garšu un mēle likās kā atrofējusies, spēdama uzskūt vien sāls kubiņu. Nekas, mēs soli pa solim samazinājām sāls daudzumu ēdienā, arvien to lietojot, vien nebēru klāt, sēžot pie galda vairs, kāds bija, tādu ēdu.
6. Jā našķiem!
Varbūt šķiet savādi, tomēr es uzskatu, ka nav nekā sliktāka par bezējdzīgiem ierobežojumiem, tādēļ arī pēc atvaļinājuma, lai arī pieturos pie veselīga uztura, es allaž ļauju sev saldo pēc pusdienām, vakariņām vai launagā. Vai visās maltītēs. Nav runa par pārmērībām, tomēr uzskatu, ka daži šokolādes gabaliņi, vai neliels saldais veicina ne tikai pozitīvu attieksmi pret ēdienu un mieru, bet arī kāpina arī gandarījumu.
Es arvien pievienoju zapti pie putras no rītiem, apēdu šokolādi pēc pusdienām, un vakariņām, ja vēlējos. Neuzskatu to par traģēdiju.
7. Ēdienreizes. Franči tiešām ir slaidi, un tiešām ēd ēdienreizēs. Tādēļ es pieturos pie zelta likuma – gribi ēst, sagaidi maltīti. Ja vien bads tiešām nesit pa galvu, protams. Brokastis 8, pusdienas 12, launags 16 un vakariņas 20:00 – tipiska francūža diena, kuru iespēju robežās es pielāgoju savam ritmam ar galveno domu – ēdam visu, bet maltītēs.
8. Porcijas. Khm, pēc brīvdienām biju spējīga apēst vairāk, taču ķermenis ir prātīgs un visai labi ziņo, kad beigt maltīti. Ja jūti, ka ēd vairāk kā kādreiz, vienkārši ēd mazliet lēnāk, uzservē vairāk dārzeņu – kuņģis var mazliet apjukt, ja nedēļu ēdi pāri normai, un tagad atgriezies pie ikdienas, tomēr nav vajadzības badināt sevi. Uzliec porciju, paēd un ja pēc 15 minūtēm gribās vēl, paēd.
9. Kustība. Protams, kur nu bez tās. Es esmu pret smagiem treniņiem kā ātru sevis dabūšanu formā, jo tas veicina tikai lieku stresu organismam. Garāka pastaiga, svaigs gaiss, joga, pilates un pēc pāris dienām biju gatava arī treniņam zālē. Vingroju arī brīvdienās, tomēr mazāk un pavisam rāmi, tādēļ tikpat rāmi arī atgriezos.
10. Attieksme. Sliktākais, ko varam darīt, ir sevi kritizēt. Nu kāpēc man vajadzēja ēst to kūku, kāpēc, kāpēc. Tāpēc, ka Tev bija brīvdiena, tāpēc, un tas ir normāli. Mēs lūkojam līdzsvara visu mūžu. Nosūti sev iejūtību, izpratni, ka pat, ja tagad Tu sev mazliet nepatīc (man pat šķita, ka krūtis kļuvušas biezākas un es tiešām jutos savādi), tā ir tikai ķermeniskā sajūta no ēdiena, un pavisam drīz Tu jutīsies labāk (tā arī bija.)
Dod sev laiku. Atvaļinājums, lai arī brīvdienas, ne vienmēr ir atjaunojošs. Daudzie iespaidi mūs spēj nogurdināt. Uzvelc ērtas drēbes, tomēr saposies, lai skats spogulī priecē, ēd labu ēdienu, iztaisno muguru un zini, Tavs ķermenis atgriezīsies formā.
Galu galā, viss ir mūsu rokās.