Atverot acis jau nojautu, ka laiks ir mazliet pirms sešiem rītā. 5:44. Plakstos jūtams vēl smagnējs miegs, kas neatstājas pēc pirmās vēlmes un viegls aizkaitinājums.
Kāpēc es, cilvēks, nevaru pagulēt? Man taču šodien nenāk ne prātā doties rīta skrējienā.
Hm, saprotu, ka tāpat jutos arī vakar, kad mans aizbildinājums bija pēcpusdienas ieplānotā joga, uz kuru gan vilkšus bija sevi jāvelk. Labi. Es ceļos, un eju. Vīrs ir atgriezies no skrējiena, un smaržo pēc svaiga gaisa. Labi, ka ir iedvesma, kas mudina, nodomāju.
Disciplīna, vai tas nav tas, kas vijas cauri it visam? Visu nakti es sapņoju savādus sapņus, un vienā no tiem mani apciemoja vidusskolas grafiskā dizaina pasniedzēja, kas vaiga sviedriem centās ierādīt mums pareizu Burtu mācību. Tas ir priekšmets, kad ar kaligrāfu velc un apgūsti skaistu alfabēta rakstību. Es neteiktu, ka man padevās, tomēr viņas pūles nebija veltas. Viņa bija tā, kas iemācīja un lika aizdomāties – Ja tu gribi, lai izdodas, ir jādara. Redzi, bet es neesmu bijis cilvēks, kas viņai to pasaka. Pievienot to do list. Vienā tādā brīdī, apkrāvusies ar parādiem dažādos mākslas priekšmetos, es sapratu. Ja es gribu, lai esmu tas cilvēks, kam nav parādu, man tagad ir jāpilda šie darbi. Īstena atklāsme, Tu smejies, ja? Bet tā bija pirmā reize, kad es līdz kaulam to sapratu. Ja tu gribi būt tas cilvēks, kam ir sportisks gars, tu ej skriet (vai dari ko citu). Ja tu gribi būt cilvēks, kas ceļas agri, tu celies. Un tu iemieso visu, ko vēlies, jo tu dari. Ja tu gribi sajust mieru, tu apstājies. Vai, tieši apstāšanās ir vislielākais izaicinājums tik bieži. Bet, ja tu gribi savaldīt savas domas, kas skrien kā Haskiji bez pavadas sniegotā dienā, Tu apsēdies un pievelc grožus. Tu sēdi un dari to. Turpinot rīta skrējienu, kam esmu vieglprātīgi saņēmusies, meklēju labākās takas, smaržoju rītu un domāju, jā, Disciplīna. Bet tā nav varmācīga piespiešanās. Kad Tavu garu pārņem īstena un dabiska Disciplīna, tas nav par nepatīkamām pūlēm, bet par to, ka vērtības ir mainījušās. Gluži vienkārši ir vēlme izdarīt izvēles, kas saskan ar nodomu. Ja es gribu būt aktīvs, es esmu. Kur acis redz kalnu, un saka, ka jāpāriet soļos, es saku – ja prāts var, kājas var. Ja prāts var, Tu vari. Tādas ir nedēļas beigu pārdomas, kurās nu jau droši vari disciplinēties atpūtai. Vai esi jau izplānojis šīs saulainās dienas?