Pateikt kaut kam NĒ, nav vienmēr aizliegt, bet gan pateikt JĀ kaut kam, kas ir patiesā saskaņā ar Tevi.
Ko tas nozīmē?
Es vakar zvanu draudzenei un stāstu, ka gribās uzcept Napoleonu. Ar kārtīgu vārīto krēmu, kas saputots ar sviestu. Nopērku visus produktus. Tomēr diena ievirzījās kaut kā mazliet citādi un vakarā man sanāca apēst vairāk, nekā gribētos. Uzliku papildus porciju un galā tomēr bija par daudz. Tā gadās – arī man. Jūtu, ka kūka, lai arī apsolīta vīram, nebūs ar mani saskaņā, jo es zinu – ja es cepu - es ēdu.
Redzi, ar tām kūkām ir vēl viena lieta – ir divas, kuras es bieži vien apēdu vairāk nekā pieklājības normas prasa – 3-4 kumosi. Tas ir Napoleons un Mājas kūka (mani kaut kas saista tās vienkāršībā un laikam jau sviestā :D ), tādēļ šorīt, kad pamodos un apjautu, ka smagumiņš ir vēl jūtams, ka nejūtos tik slaidi un viegli kā man patiktu no rīta justies, es pieņēmum lēmumu necept. Neskatoties uz to, ka apsolīju un to, ka ļoti gribēju.
Tā vietā es sarunāju ar sevi, ka paņemšu kādu našķi brīvdienām, ja gribēšu, jo ar tiem man apstāties ir vieglāk. Viss, kas nav mājās cepts neliekas tik gards.
Kāpēc to Tev stāstu? Jo bieži mēs varam apjukt – ko tad nozīmē aizliegt, ierobežot un ko – vienkārši izlemt darīt tā, kā gribās būt un justies.
Un šādos brīžos atskaites punkts jāmeklē sevī.
1. Es balstu savus lēmumus SAJŪTĀS par to, kā vēlos justies. Un tas var nozīmēt vienkāršas, banālas lietas:
-Man patīk, kad man der manas drēbes (kuras varētu derēt mazāk, ja vairākas dienas pēc kārtas uzdzīvošu ar Napoleonu)
-Man patīk justies, ka varu izvēlēties
-Man patīk atļaut sev visu, bet patīk arī saprast, ka ne vienmēr visu vajag.
2. Un, tas nozīmē saprast un PIEŅEMT, ka mēs neesam ideāli cilvēki. Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka “pareizi” būtu spēt uzcept kūku un apēst mazliet. Vai ne? Jo to paredz gan Apzināta ēšana, gan pieklājība, gan cieņa pret sevi, gan mērenība. Bet visā šajā pareizības shēmā ir cilvēciskais faktors. Katram tas ir savs. Vienam saldējums, citam kāda šokolāde, kādam čipsi vai pasta ar siera mērci. Ēdieni, ar kuriem mērenību just ir grūtāk.
Nu lūk, un ja Tu jūti, ka ir dienas, kad nav tās apziņas, spēka tik daudz – ej saskaņā ar sevi un atceries, ka tas nav aizliegums. Pateikt nē kādam ēdienam – tā nav noteikti diēta, tas nav ierobežojums, bet tā var būt vienkārša cieņa pret sevi.
Pirms ko pirkt, cept, ēst – Kā es gribu justies? Ko es vēlos patiesībā?
#Apzinātība – tie nav uztura noteikumi. Tā ir uzmanības vēršana un saskaņa.